laidā
laidā lok., nelok.; parasti savienojumā ar «vienā»
1.Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti.
Piemēri«Nu parādi, Jānīt! Parādi [vēstuli]!» lūdzas Renāte, un Imantiņš atkārto vienā laidā: «Man arī! Man arī! Arī!...»
- «Nu parādi, Jānīt! Parādi [vēstuli]!» lūdzas Renāte, un Imantiņš atkārto vienā laidā: «Man arī! Man arī! Arī!...»
- Bet zvans jau skanēja otrreiz un tagad.. vienā laidā.
- ..mežā kāds iekliedzās - spalgi ieķērkdamies un tad novilkdams garā vaidošā laidā.
1.1.Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā.
PiemēriTīrumi un pļavas - viss vienā laidā zaļoja līdz pašam ezeram..
- Tīrumi un pļavas - viss vienā laidā zaļoja līdz pašam ezeram..
- ..kārklu un ievu krūmi līkumojās nepārtrauktā laidā, līčos ieslēgdami nelielas siena kaudzītes..
1.2.Vienkopus, vienā kopumā.
PiemēriNekustēdamās viņa vēl labu brīdi tā stāvēja un lūkojās zilajā tālumā, kur debesis ar zemi likās sakusušas vienā laidā.
- Nekustēdamās viņa vēl labu brīdi tā stāvēja un lūkojās zilajā tālumā, kur debesis ar zemi likās sakusušas vienā laidā.
- Tad viss manā prātā saplūst vienā laidā.
Avoti: 4. sējums