laipns
laipns -ais; s. -a, -ā
laipni apst.
1.Tāds, kas izturas pieklājīgi, arī labvēlīgi.
PiemēriLaipns jaunietis.
- Laipns jaunietis.
- Laipna namamāte.
- Būt laipnam pret viesiem.
- Izlikties laipnam.
- Tā bija patīkama, laipna skolotāja, kas ik vārdu izteica ar apdomu un siltu sirsnību.
- Rasma bija kļuvusi uzmanīgāka un laipnāka pret saviem vecākiem, īpaši pret māti.
- ..stāvu aiz letes un man jāsmaida, jāpiedāvā preces, vienmēr jābūt laipnai..
- Esot trīs vēstules kopmītnes ļaudīm, vai viņš nebūtu tik laipns un neaizvestu, viņai negriboties lieku reizi to gabalu skriet. Didzis bija ar mieru.
Stabili vārdu savienojumi
- Esi (arī esiet) tik laipns (arī laipni), arī vai (kāds) nebūtu tik laipns — Pieklājīga lūguma, pavēles forma.
- Izmeklēti laipns — Ļoti laipns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLaipns smaids.
- Laipns smaids.
- Laipni smaidīt.
- Runāt laipnā balsī.
- Laipni vārdi.
- Laipna uzņemšana.
- «Ausma,» viņš maigi sacīja, un atmaiga arī Ausmas seja, pelēkās acis kļuva laipnas un siltas.
- «Vai tev kāda vajadzība?» sirmais vīrs laipni jautāja, pagriezis uz zēnu mīlīgās acis.
- «Laipni lūdzam!» saka bocmanis un aicina mani iekšā.
- pārn. Es lūdzos, lai bērzi šeit baltāki aug, Lai laipnāk pienenes smejas..
- pārn. ..saule šķiet atspīdam laipnāk, un dzirnavu sienās uzpulsē sen nomirusi dzīvība.
Stabili vārdu savienojumiLaipni lūdzam!
- Laipni lūdzam! — Pieklājīga uzaicinājuma forma.
Avoti: 4. sējums