Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
laistīgs
laistīgs -ais; s. -a, -ā
laistīgi apst.
1.Tāds, kas laistās [2] (1).
Piemēri«..iekšā viņš [saspridzinātais akmens] ir tik laistīgs un mirdzīgs. To nekad nevarēja domāt no ārienes. Tik pelēks tas bij.»
2.Tāds, kas laistās [2] (2).
Piemēri..ziemas saule. Smagnēji tā laidās pretim apvārsnim, tik atšķirīga no balti laistīgā, dzirkstoši pavasarīgā spīdekļa..
Avoti: 4. sējums