laistīties2
laistīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
PiemēriDārgakmeņi laistās.
1.1.Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
PiemēriIstabā bija liela tīrība: logu rūtis laistījās aiz spodruma.
1.2.Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
PiemēriSaulei jau vajag būt uznākušai, lai gan savā apkārtnē to nemanu; debesis laistās vienā spožumā.
1.3.Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
PiemēriVakara saulē laistās Riekstu sala, kā zeltā mirdz viss viņējs krasts.
2.Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu). Būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
PiemēriCehu korpusi šķita iegrimuši mīkstā sniega baltumā, šur tur kā retas zvaigznes laistījās spuldzītes.
2.1.Spoži, parasti nevienmērīgi, atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
PiemēriLietus bij pāri, debess atskaidrojusies, saule laistījās slapjā logā.
2.2.Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
Piemēri..virtuves logs laistījās dzeltenīgā spožumā, bet lielā istaba uz apsnigušajām puķu dobēm meta zilganus gaismas taisnstūrus.
3.Spilgti paust pozitīvu emocionālu stāvokli (parasti par acīm, seju).
PiemēriAdīklis Kačiņai klēpī, bet viņa neadīja, sēdēja tikai un skatījās, viņas mazā, apaļā sejiņa laistījās laimē.
3.1.Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) — par pozitīvu emocionālu stāvokli.
PiemēriAcīs laistās pārgalvība un drosme.
Stabili vārdu savienojumi(Viss) spīd (arī mirdz) un laistās. Laistīties zeltā, sudrabā.
Avoti: 4. sējums