laupījums
laupījums -a, v.
1.Laupot iegūtās materiālās vērtības.
Piemēri..banda ieguva tik daudz dažādu preču, ka nespēja aiznest. Atņēmuši veikala vadītājam zirgu, tie laupījumu noveda mežā un sadalīja.
2.Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
PiemēriĪpatnēji ir plēsēju zobi: priekšzobi nelieli, bet ilkņi ļoti spēcīgi, piemēroti laupījuma saplosīšanai.
Stabili vārdu savienojumiKrist par laupījumu.
Avoti: 4. sējums