leķēt
leķēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.; zvejn.
Laist cauri ūdeni, būt ar sūci (parasti par laivu).
PiemēriPurklāvu Sīmanis apsēdās uz buru sola līdzās mastam un atspieda kājas pret brangām, jo šodien viņam bija apauti jauni zābaki un vecā laiva stipri leķēja - zem tilaudām vienmēr žlankstēja ūdens.
Avoti: 4. sējums