lēkties1
lēkties tikai 3. pers., lēcas, pag. lēcās; parasti saliktajos laikos; refl.; sar.
Notikt, atgadīties (kam).
Piemēri«Kas tev šodien lēcies, Garais? ..ģīmis tev spīd kā dzimšanas dienas pīrāgs!»
- «Kas tev šodien lēcies, Garais? ..ģīmis tev spīd kā dzimšanas dienas pīrāgs!»
- Ģirts nevarēja īsti saprast, kas Ingai lēcies. Viņa, tāda savāda, acis iepletusi, vēroja ceļu, un zods viņai drebēja.
- ..kā tas nācies, lēcies un atgadījies, tomēr tas bija noticis, proti, viņš bija nopircis suni..
Avoti: 4. sējums