lēkšot
lēkšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Skriet lēkšiem (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriZirgs lēkšo.
1.1.Jāt lēkšiem.
PiemēriUn tad sākām lēkšot! Spēj tik krēpēs turēties! Likās man jau brīžiem.., mājup viens tas [zirgs] skries.
1.2.pārn. Ātri iet, arī skriet.
PiemēriPriekšgalā viegli kā rotaļādamies skrēja Mellacis un Stūris, aiz viņiem, galvu iecirtis, elsodams lēkšoja milzīgs tēvainis.
Avoti: 4. sējums