lēkt
lēkt lecu, lec, lec, pag. lēcu
1.intrans. Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
PiemēriLēkt uz augšu.
- Lēkt uz augšu.
- Lēkt sāņus.
- Lēkt pa diviem pakāpieniem reizē.
- Lēkt pāri grāvim.
- Janelis ieskrējās, palēcās un norāva sauju liepu lapu. Tikai tāpat, jo viņam gribējās lēkt.
- Draiski lēkdams pār peļķēm, Arturs devās savās ikdienas gaitās.
- Kur zema sēta, tur visas kazas pāri lec.
- pārn. Tā nu es nospriedu sākt savu ceļojumu no vietas, kur ar slaidu tiltu Ventai pāri lec Liepājas-Ezeres lielceļš..
- pārn. Manas domas lēca no viena trokšņa pie otra..
- pārn. Piezvani man no tās vietas, kur būsi, kad uzkritīs pirmais sniegs. ..Kā vāveres lēks tavi vārdi no staba uz stabu..
- Laukā, dažus soļus no darbnīcas, kurpnieka vecākā meitene.. lec klases ar citām.
Stabili vārdu savienojumiLēkt acīs. Lēkt gaisā. Lēkt klases.
- Lēkt acīs idioma — sar. Izaicinoši, asi iebilst, runāt pretī.
- Lēkt gaisā idioma — sar. Uztraukties, skaisties.
- Lēkt klases — Spēlēt klases.
- Lēkt starpā idioma — Iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
- Lēkt uz kruķiem sar. — Pārvietoties ar kruķiem.
1.1.trans.
PiemēriBet sisenis lēca milzu lēcienus pār Annas lakatu..
- Bet sisenis lēca milzu lēcienus pār Annas lakatu..
1.2.Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
PiemēriKad lieliem, augstiem soļiem lēca, tad vieglāka bija skriešana pa dziļo sniegu.
- Kad lieliem, augstiem soļiem lēca, tad vieglāka bija skriešana pa dziļo sniegu.
- ..lēcu no viena bluķa uz otru [pa molu] tālāk.
- ..lec patlaban pa pļavu zaķītis, ausis sacēlis. Palec un apstājas.
1.3.Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
PiemēriLīdaka lec.
- Līdaka lec.
- Caur ūdenskrituma rēcieniem, virs krituma mēģinot tikt, zivis pret sauli lēca.
2.intrans. Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
Piemēri..zēni un meitenes.. skrēja, mēģināja lēkt augstumā un tālumā.
- ..zēni un meitenes.. skrēja, mēģināja lēkt augstumā un tālumā.
- ..ja reiz esi daiļslidotājs, tev jāprot gan aplīšus rasēt, gan lēkt, gan... izteikt sevi.
- ..uzsviežu gaisā divus dunčus, pēc tam seko vēl divi, bet es lecu salto mortale atpakaļ, un, līdzko kājas pieskaras grīdai, tā pirmā dunču pāra spali ieslīd saujās.
3.intrans. Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
PiemēriKāpām laukā no vagona. Izspraucos pirmais. Lecu no paša augstākā pakāpiena.
- Kāpām laukā no vagona. Izspraucos pirmais. Lecu no paša augstākā pakāpiena.
- «Bet ko lai es daru?» - «Kāp pa logu. Lec droši!»
- ..sienāži laiku pavadīja ap siena kaudzi: rāpās pa to augšā, kurš augstāk varēja uzrāpties, un lēca atpakaļ zemē.
3.1.fizk. Slēpošanā – pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
PiemēriLekt no tramplīna.
- Lekt no tramplīna.
- Lekt ar slēpēm.
3.2.fizk. Daiļlēkšanā – pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
Piemēri..Andris.. bija stāstījis par Juri [brāli]: kā brālis prot lēkt no tramplīna, apmetot kūleni, kā nirst, kā peld kraulā.
- ..Andris.. bija stāstījis par Juri [brāli]: kā brālis prot lēkt no tramplīna, apmetot kūleni, kā nirst, kā peld kraulā.
4.intrans. Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
PiemēriJa drupās vispār kāds bija, tad tagad tam vajadzēja lēkt laukā un gāzties uzbrucējiem virsū.
- Ja drupās vispār kāds bija, tad tagad tam vajadzēja lēkt laukā un gāzties uzbrucējiem virsū.
- ..Tavu bēdu aklu - Pele lēca pūrā, Pūrā lauza kaklu.
- pārn. «Tik nikns, ka katrs vārds kā krupis lec no mutes.»
- pārn. No.. taurēm lec ara daždažādas raibas skaņas..
Stabili vārdu savienojumi
- Acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) idioma — Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) idioma — 1.sar. Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).2. Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) idioma — vienk. Būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
- Lēkt upē (arī ezerā, āliņģī u. tml.) idioma — Slīcināties.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) idioma — Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
4.1.Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
PiemēriLēkt no tramvaja.
- Lēkt no tramvaja.
- Pricis izskatījās tāds, ka labprāt lēktu laukā no ratiem un paslēptos aiz smēdes.
- Ejošā vilcienā lēkt tomēr neiedrošinājos: lēksi un paliksi bez kājām.
- Vairākas nedēļas tā braucam pa stepi, lecam salmu izmetējos un cilājam dakšas.
4.2.Savienojumā ar «mugurā», «sedlos» u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
PiemēriBet velns.. lēca baltai ķēvei mugurā un aizlaida, ka nokūpēja vien..
- Bet velns.. lēca baltai ķēvei mugurā un aizlaida, ka nokūpēja vien..
- Par jaunu viņš lēca ratam mugura un diedza pa šoseju uz Čaugsteres pusi.
4.3.pārn. Savienojumā «lēkt ārā»: neiederēties (kur).
PiemēriĀrā no gleznas kopskata tās [krāsas] nelec, bet visas saskaņojas un harmonizējas.
- Ārā no gleznas kopskata tās [krāsas] nelec, bet visas saskaņojas un harmonizējas.
5.intrans. Savienojumā ar «augšā», «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
PiemēriViņš jau gribēja sākt dusmoties, lēkt augšā un kliegt, bet pēdējā brīdī atcerējās, ka ārsti viņam aizlieguši uzbudināties..
- Viņš jau gribēja sākt dusmoties, lēkt augšā un kliegt, bet pēdējā brīdī atcerējās, ka ārsti viņam aizlieguši uzbudināties..
- «Neticat?» lec Andris pēkšņi kājās, Melnās acis deg kā vanagam..
- Vispirms [slimā] Osiene gribēja uzbrēkt, lēkt sēdus, vēl kaut ko.
Stabili vārdu savienojumiLēkt no miega (augšā).
- Lēkt no miega (augšā) — Mosties un celties.
6.parasti 3. pers.; intrans. Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
PiemēriDzenis.., pielaidies pie būra, sāk to apstrādāt ar savu cieto knābi tā, ka skaidas vien lec.
- Dzenis.., pielaidies pie būra, sāk to apstrādāt ar savu cieto knābi tā, ka skaidas vien lec.
- Vien krāsmatu pelni Uz vītolu zaļajām pazarēm lec..
6.1.Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
Piemēri..puikas jau klāt, sper bumbu pa dubļiem, ka melnas šļakatas vien lec.
- ..puikas jau klāt, sper bumbu pa dubļiem, ka melnas šļakatas vien lec.
- Velta: Es tā skrēju, tā skrēju, ka man vējš gar ausīm gāja un dubļi tik acīs lēca..
7.parasti 3. pers.; intrans. Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
PiemēriEs cērtu ar spēku resnos rudzu stiebrus, izkapts atsitas un lec atpakaļ..
- Es cērtu ar spēku resnos rudzu stiebrus, izkapts atsitas un lec atpakaļ..
- pārn. ..Nāve no tevis kā atspere lēks.
7.1.Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) – par priekšmetiem.
8.parasti 3. pers.; intrans. Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem). Lēkāt (2).
Piemēri..viņš iemeta to [bērnu] šūpulī un līkstīja [šūpoja], zobus sacirtis, ka bērns pa šūpuli uz augšu un zemi lēca kā salmu lēkšķe pa kratāmo rēksi.
- pārn. ..viņš iemeta to [bērnu] šūpulī un līkstīja [šūpoja], zobus sacirtis, ka bērns pa šūpuli uz augšu un zemi lēca kā salmu lēkšķe pa kratāmo rēksi.
- Ak, mazticīgie, ko gaužat? Lūk, mežmala zeltā jau mirdz, Hej! ..Lai lec jums līksmībā sirds.
Stabili vārdu savienojumiSirds lec (arī lēkā).
- Sirds lec (arī lēkā) — Sirds strauji, spēcīgi pukst.
9.parasti 3. pers.; intrans. Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) – pat uguni, liesmām.
PiemēriLiesma lec no zara uz zaru.
- Liesma lec no zara uz zaru.
9.1.Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par dzirkstelēm.
PiemēriKurt tumšā silā ugunskuru, Lai dzirksteles pret zvaigznēm lec..
- Kurt tumšā silā ugunskuru, Lai dzirksteles pret zvaigznēm lec..
10.parasti 3. pers.; intrans. Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
PiemēriDebesis iekrāsojās maigi sārtas kā čehu stikls, un pēkšņi virs robotajām egļu galotnēm pamanīju vizošu maliņu - lēca saule.
- Debesis iekrāsojās maigi sārtas kā čehu stikls, un pēkšņi virs robotajām egļu galotnēm pamanīju vizošu maliņu - lēca saule.
- Es gāju pa rasotu zāli pretī lecošai saulei.
- Laiks nomācies, lēca mēness, bet tas tūlīt paslēpās aiz tumšiem mākoņiem..
- pārn. Mūsu mīla tā kā saule lēks..
11.trans.; sar. Dejot (strauju deju).
Piemēri..spēlē «Mugurdanci», «Sudmaliņas», polku, un bērni lec to aizrautīgi, sārtiem vaigiem.
- ..spēlē «Mugurdanci», «Sudmaliņas», polku, un bērni lec to aizrautīgi, sārtiem vaigiem.
- ..nerunīgi sēdējām vienīgi mēs ar Lilitu, dejotāji.. lēca šeiku.
11.1.intrans.
PiemēriViņš lec ar visām meitām pēc kārtas.., pārāk bieži virpuļodams tik tuvu zāles durvīm, ka Klinta jūt dūmu un eļļu smaku.
- Viņš lec ar visām meitām pēc kārtas.., pārāk bieži virpuļodams tik tuvu zāles durvīm, ka Klinta jūt dūmu un eļļu smaku.
- Tā viņi tur senāk varbūt bieži bija dzēruši un dejojuši. Līdz ar Juri un Aiju varbūt lēca arī vecais kurpnieks.
Stabili vārdu savienojumiLēkt (no jumta) uz ecēšām (retāk ecēšās). Lēkt uz auguma.
- Lēkt (no jumta) uz ecēšām (retāk ecēšās) — sar. Rīkoties neapdomīgi.
- Lēkt uz auguma — vienk. Apvainot, arī darīt pāri.
Avoti: 4. sējums