Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lektors
lektors -a, v.
lektore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
PiemēriMirdza nepaguva visu izstāstīt, kad pie runātāja pults iznāca lektors.
Avoti: 4. sējums