lēkšus
lēkšus apst.
1.Lēkšiem.
PiemēriZirgs lēkšus uzlēkšoja kalnā..
1.1.pārn. Ātrā gājienā, arī skrējienā.
PiemēriTita, svārkus uz augšu sarāvusi, lēkšus uzjoņoja pa vaskotajām ozolkoka kāpnēm.
2.Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
3.Savienojumā ar verbu «lēkt», «lēkšot» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēktin.
PiemēriLēkšus lēkt pa kāpnēm.
Avoti: 4. sējums