Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lepnīgs
lepnīgs -ais; s. -a, -ā
lepnīgi apst.; novec.
1.Lepns1.
PiemēriJa znots tāds lepnīgs brašulis gadījies.., lai pamācās kalēja darbu un pats izkaļ sudraba airus.
  • Ja znots tāds lepnīgs brašulis gadījies.., lai pamācās kalēja darbu un pats izkaļ sudraba airus.
2.Lepns2.
PiemēriLepnīgas kāzas.
  • Lepnīgas kāzas.
  • Aiz pirmā pakalna māja - neredzēti lepnīga un smaidoša.
3.Lepns3.
PiemēriTur mēs lepnīgu ķēvi ar kumeļu redzējām.
  • Tur mēs lepnīgu ķēvi ar kumeļu redzējām.
Avoti: 4. sējums