Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
liekulīgs
liekulīgs -ais; s. -a, -ā
liekulīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
Piemēri..A. Upīts.., radot mācītāja kā tautas krāpnieka, divkoša sociālo tipu, to atklāj dažādos individuālos raksturos - liekulīgajā, viltīgajā Ludvigā Kalnpēterī («Stāsts par mācītāju»), mantkārīgajā Lindē («Dvēseles izvadītāji»)..
  • ..A. Upīts.., radot mācītāja kā tautas krāpnieka, divkoša sociālo tipu, to atklāj dažādos individuālos raksturos - liekulīgajā, viltīgajā Ludvigā Kalnpēterī («Stāsts par mācītāju»), mantkārīgajā Lindē («Dvēseles izvadītāji»)..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriLiekulīgi vārdi.
  • Liekulīgi vārdi.
  • Liekulīga uzslava.
1.2.Nepatiess, neīsts (piemēram, par uzskatiem, morāles normām).
PiemēriEkranizējumā mazāk uzsvērta Oļiņietes liekulīgā dievbijība..
  • Ekranizējumā mazāk uzsvērta Oļiņietes liekulīgā dievbijība..
  • Rakstnieka.. varoņi ir pasīvi, tie ne reizes nepaceļas cīņai pret liekulīgo «demokrātiju»..
1.3.Tāds, kurā izpaužas kas nepatiess, neīsts.
PiemēriLiekulīgs izbrīns.
  • Liekulīgs izbrīns.
Avoti: 4. sējums