lobīties
lobīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās.
1.Refl. → lobīt1.
PiemēriPirmie kastaņi lobās vēl gandrīz balti..
1.1.Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
PiemēriPārsauļotā āda lobās.
1.2.Dalīties nost (par koka mizu).
PiemēriJa miza jau ir nostiprinājusies un vairs labi nelobās, tad acot bez koksnes nevar.
1.3.Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
PiemēriJa krāsa jau pēc dažiem mēnešiem sākusi lobīties, vaina bijusi krāsas sastāvā vai pamatnes sagatavošanā..
Avoti: 4. sējums