locīt1
locīt loku, loki, loka, pag. locīju; trans.
1.Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
PiemēriVējš šalko caur ābelēm un loka augstos, platos zarus.
- Vējš šalko caur ābelēm un loka augstos, platos zarus.
- ..Ogre te izlien no mežiem tumša, dzelmaina, diezgan plata, locīdama straumē garas ūdenszāles un meldrus.
- Kupla sarkana magone kā atvadoties vējā locīja savu smago ziedu.
Stabili vārdu savienojumiLocīt zāģa zobus.
- Locīt zāģa zobus — Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
1.1.Vairākkārt kustināt (ko), veidojot (tajā) lokus.
PiemēriRudenīgais vējš locīja ūdens virsmu, grūstīja un drebināja seineru, vajadzēja krietni balansēt, lai noturētos kājās.
- Rudenīgais vējš locīja ūdens virsmu, grūstīja un drebināja seineru, vajadzēja krietni balansēt, lai noturētos kājās.
- Mīkstos aizkarus viegli locīdams, vējiņš staigā pa visām istabām.
- Uguns.. virzījās uz priekšu, locīdama savas neskaitāmās, postu nesošās mēlītes...
1.2.Vairākkārt kustināt dažādos virzienos (ķermeni, tā daļas).
PiemēriLocīt augumu uz priekšu un atpakaļ.
- Locīt augumu uz priekšu un atpakaļ.
- Lupatu Kārlis tikai smaidīja, baltus zobus rādīdams un galvu locīdams: jā, jā, kā tad citādi, ja Brīviņu kungs pavēl.
Stabili vārdu savienojumiLocīt ceļus. Locīt galvu. Locīt kāda mēli.
- Locīt ceļus idioma — Izturēties godbijīgi, ar cieņu. Izturēties pazemīgi.
- Locīt galvu — Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Locīt kāda mēli idioma — Likt kādam runāt.
- Locīt kājas idioma — Ātri skriet. Arī dejot.
- Locīt mēli idioma — Daudz runāt.
- Locīt muguru idioma — 1. Smagi strādāt (parasti apspiestībā).2. Zemoties, izrādīt pazemību.
1.3.pārn. Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
Piemēri«Bet Ēriks tāds jauns zaļoksnis, to vēl var locīt.»
- «Bet Ēriks tāds jauns zaļoksnis, to vēl var locīt.»
- «Gribēju parunāt par Robertu. Viņš tikai piektajā klasē - vēl ir gan lokāms, gan audzināms,» direktore savaldīgi skaidroja.
- Daumants: Ak, karali, Ļauj tavu prātu locīt, piedod tam [Laimonam] Un atcel nāves spriedumu.
1.4.pārn. Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
PiemēriAk kungs, kā tu loki cilvēka ceļus!
- Ak kungs, kā tu loki cilvēka ceļus!
- Es tavu likteni loku.
2.Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
PiemēriLocīt palagu.
- Locīt palagu.
- Locīt audumu.
- Locīt galdautu.
- Locīt papīru.
- «Kur tad nu Edgars tik ilgi,» māte ieminējās, salāpījusi un tagad rūpīgi locīdama pelēku vīriešu zeķu pāri.
- pārn. Vējš pelēkus mākoņu lakatus loka.
2.1.Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
Piemēri..Andrs pamīņājās, striķi locīdams ilgāk un pamatīgāk, nekā vajadzēja.
- ..Andrs pamīņājās, striķi locīdams ilgāk un pamatīgāk, nekā vajadzēja.
- ..elektrostacijas vīri locīja kopā melnos kabeļus.
2.2.Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
PiemēriLocīt tutiņas.
- Locīt tutiņas.
- Citi bērni.. centīsies visu rokā paņemto plastilīna gabalu locīt, mīcīt un spaidīt, lai tas pieņemtu vēlamās figūras formu..
3.Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
PiemēriDziedu, koši locīdama, Dziedu, gari pavilkdama. Vējiņš manu balsi nesa Pašā tautas sētiņā..
- Dziedu, koši locīdama, Dziedu, gari pavilkdama. Vējiņš manu balsi nesa Pašā tautas sētiņā..
- Malva un Krišs strādā un klausās, kā loka, liec, svelpj un vītero savu pavasara dziesmu purva strazds.
- Mežs pilns putnu dziesmu - kūko dzeguze, loka balsi ķauķis, sauc dzilnas.
4.sar. Ēst ar lielu apetīti.
Piemēri«Diez vai Šiliņam arī grūž tos pašus zirņus, ko mums?» prātoja Leinasars. - ..«Gan jau loka pankūkas..,» Vilis atņurdēja.
- «Diez vai Šiliņam arī grūž tos pašus zirņus, ko mums?» prātoja Leinasars. - ..«Gan jau loka pankūkas..,» Vilis atņurdēja.
Stabili vārdu savienojumiLocīt pūru.
- Locīt pūru — folk. Gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
Avoti: 4. sējums