Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lāsains1
lāsains -ais; s. -a, -ā
lāsaini apst.
1.Tāds, ko klāj lāses (1), tāds, uz kura ir lāses (1).
PiemēriVolodja izkāpa no mašīnas [pēc lietus] un ar ziemišķādas lupatu noslaucīja lāsainos logus.
  • Volodja izkāpa no mašīnas [pēc lietus] un ar ziemišķādas lupatu noslaucīja lāsainos logus.
  • Lāsainie egļu zari apbēra robežsargus ar mirdzošiem rasas vizuļiem.
2.Plankumains, raibs. Lāsumains [1].
PiemēriLāsains suns.
  • Lāsains suns.
  • Lāsains zirgs.
  • Lāsaina spalva.
  • Īpašās audzētavās Tālajos Austrumos audzē lāsainos briežus..
  • «..irbi noķērām cilpā, tāda - lāsainu muguru un īsām kājām..»
  • Melnais.. celiņš raibojās saulē dzelteni lāsains..
3.Traipains.
Piemēri..spogulis bija lāsains, nosūbējis un apputējis..
  • ..spogulis bija lāsains, nosūbējis un apputējis..
  • Līze.. šaltīm vien slacīja viņam vircu acīs. Raibs, lāsains kļuva barona baltais vasaras uzvalks..
Avoti: 4. sējums