lāsains1
lāsains -ais; s. -a, -ā
lāsaini apst.
1.Tāds, ko klāj lāses (1), tāds, uz kura ir lāses (1).
PiemēriVolodja izkāpa no mašīnas [pēc lietus] un ar ziemišķādas lupatu noslaucīja lāsainos logus.
- Volodja izkāpa no mašīnas [pēc lietus] un ar ziemišķādas lupatu noslaucīja lāsainos logus.
- Lāsainie egļu zari apbēra robežsargus ar mirdzošiem rasas vizuļiem.
2.Plankumains, raibs. Lāsumains [1].
PiemēriLāsains suns.
- Lāsains suns.
- Lāsains zirgs.
- Lāsaina spalva.
- Īpašās audzētavās Tālajos Austrumos audzē lāsainos briežus..
- «..irbi noķērām cilpā, tāda - lāsainu muguru un īsām kājām..»
- Melnais.. celiņš raibojās saulē dzelteni lāsains..
3.Traipains.
Piemēri..spogulis bija lāsains, nosūbējis un apputējis..
- ..spogulis bija lāsains, nosūbējis un apputējis..
- Līze.. šaltīm vien slacīja viņam vircu acīs. Raibs, lāsains kļuva barona baltais vasaras uzvalks..
Avoti: 4. sējums