lēnprātīgs
lēnprātīgs -ais; s. -a, -ā
lēnprātīgi apst.
1.Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs. Miermīlīgs.
PiemēriLēnprātīgs zēns.
- Lēnprātīgs zēns.
- Pazemojošā vaļinieka dzīve uzspiedusi savu zīmogu Andra raksturam, izveidojusi viņu lēnprātīgu un pieticīgu..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLēnprātīga runa.
- Lēnprātīga runa.
- «..Ieviņa man bija par jaunu,» viņš lēnprātīgi atzinās..
Avoti: 4. sējums