lūgties
lūgties lūdzos, lūdzies, lūdzas, pag. lūdzos; refl.
1.Intensīvi, arī ilgstoši lūgt1.
PiemēriGauži lūgties.
- Gauži lūgties.
- Lūgties ar asarām acīs.
- Gaidīt un cerēt ir labi, Un rātni ir prasīt un lūgties: Labāk ir negaidīt daudz, Neprasīt, nelūgties - ņemt.
- Bet, ja arī barons bijis gatavs piedot, - viņš tak nevarēja iet lūgties!
- Bija jau patumšs, kad Veronika aicināja pie vakariņu galda. Ziguns nelikās divreiz lūgties, viņš bija ne vien izsalcis, bet cerēja beidzot tā no sirds papļāpāties.
- sal. «Vai man tas nags vēl pieaugs?» Andrs asarainām acīm kā lūgdamies skatījās uz tiem neveiklajiem sējēja pirkstiem.
Stabili vārdu savienojumiNelikt lūgties.
- Nelikt lūgties — Ātri piekrist (ko darīt).
1.1.trans.
PiemēriLūgties piedošanu.
- Lūgties piedošanu.
- Lūgties maizi.
- Sunim bijusi nu maize, Ļaudis gājuši to lūgties: Lai jel atmetot tiem arī Kādu tiesu savas maizes!
- «Puikas!» Janka gandrīz vai lūdzās. «Pamēģināsim vēlreiz! Pielieciet plecus!»
- ..puiši centās uzstūrēt [šūpoles] jo augstāk, meitas klaigāja un lūdzās, lai nešūpojot tik augstu.
2.rel. Intensīvi, arī ilgstoši lūgt2.
PiemēriLūgties dievam žēlastību.
- Lūgties dievam žēlastību.
2.1.trans.
PiemēriLūgties dievu.
- Lūgties dievu.
Stabili vārdu savienojumiUz ceļiem (arī ceļos) lūgties.
- Uz ceļiem (arī ceļos) lūgties — Ļoti pazemīgi lūgt.
Avoti: 4. sējums