lūkoties
lūkoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko).
Piemēri«Vai jūrā arī ir vārnas?» Kārlēns prasa un lūkojas priedē uz vārnu ligzdu.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Skatoties vērot (notikumu, darbību).
Piemēri«Ko maksā ķieģelis?» Ansis prasīja, lūkodamies [strādnieka] darbā.
2.Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Lūkot (2).
PiemēriViņš.. sāka lūkoties pēc cilvēka, kam paprasīt ceļu..
2.1.Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
PiemēriPieci gadi kalpiņš biju, Pieci kalpa kažociņi. Gāju sievas lūkoties, Visi pieci mugurā.
Avoti: 4. sējums