Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lūpa
lūpa -as, s.
1.Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
PiemēriPilnīgas lūpas.
  • Pilnīgas lūpas.
  • Plānas lūpas.
  • Lūpu kaktiņi.
  • Lūpu līnijas.
  • Viņš uzspieda karstu skūpstu uz meitenes lūpām.
  • Annele saknieba cieši, cieši lūpas un ierāva kaklu.
  • Ķēve pamēģināja lūpām satvarstīt viņa krekla piedurkni..
Stabili vārdu savienojumi(Iz)dabūt pār lūpām.
1.1.Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
PiemēriVirs pašas apakšūdens klints valstījās piesmeltā, līdz lūpai iegrimusī selgas laiva.
  • Virs pašas apakšūdens klints valstījās piesmeltā, līdz lūpai iegrimusī selgas laiva.
  • Vīrceļu ziedam ir piesis, kurā sakrājas nektārs. Nektāram var piekļūt, tikai atverot sakļautās vainaga lūpas..
Avoti: 4. sējums