mūdīties
mūdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; apv.
1.Ar pūlēm virzīties, kustēties.
PiemēriReti te [purvājā] iemaldījās kāds cilvēks no kalnājiem, un reti arī paši šejienes ļaudis mudījās pa dziļo sniegu no savām noslēptajām mītnēm ārā.
- Reti te [purvājā] iemaldījās kāds cilvēks no kalnājiem, un reti arī paši šejienes ļaudis mudījās pa dziļo sniegu no savām noslēptajām mītnēm ārā.
- Kas nu pa tik traku ceļu mūdīsies tādu gaisa gabalu?
1.1.Peldēt. Nirt.
PiemēriTā mēs pārmeklējam līkumu pēc līkuma. Dažā pakrastē neatrodam ne sprāguša grunduļa, citur jāatmet ar roku - turpat apkārt vien mūdās.. bet noķert nekādi neizdodas.
- Tā mēs pārmeklējam līkumu pēc līkuma. Dažā pakrastē neatrodam ne sprāguša grunduļa, citur jāatmet ar roku - turpat apkārt vien mūdās.. bet noķert nekādi neizdodas.
1.2.pārn. Plūst (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
PiemēriKrāsns bija pa pusei sabrukusi, un.. dūmi negāja vis skurstenī, bet mudījās turpat pa istabu.
- Krāsns bija pa pusei sabrukusi, un.. dūmi negāja vis skurstenī, bet mudījās turpat pa istabu.
1.3.Noņemties. Mocīties. Pūlēties.
PiemēriCaurām naktīm mūdīties ar darbiem.
- Caurām naktīm mūdīties ar darbiem.
Avoti: 5. sējums