mudinājums
mudinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → mudināt1.
PiemēriBiedrisks mudinājums.
- Biedrisks mudinājums.
- Mudinājuma vārdi.
- Paklausīt mudinājumam.
- «Un tomēr cilvēks daudzkārt pat bez tieša mudinājuma var otra dzīvi pavirzīt uz vienu vai otru pusi. Kaut vai tikai ar savu klātbūtni iedarboties kā katalizators.»
- Aspazijas morālais atbalsts, nepārtrauktie mudinājumi palīdz Rainim ķerties pie pirmā dzejoļu krājuma kārtošanas.
Avoti: 5. sējums