mudināt
mudināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara.
PiemēriMudināt bērnu mācīties.
1.1.Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
PiemēriUn slimnīca ar tās darbinieču daiļumu un laipnību, ar koši baltiem virsvalkiem un lakatiņiem,.. ar plakātiem pie sienām, kuri mudināja sargāt un glabāt veselību,.. viss aicināt aicināja ikvienu cieminieku vismaz reizi šeit iegriezties..
2.Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
PiemēriMudināt ceļabiedrus iet ātrāk.
2.1.Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
Piemēri«Tagad uz tuvākajām mājām!» mudināja pārcēlājs, kas jau kāpa kraujā.
Avoti: 5. sējums