Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mudīties
mudīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; apv.
Steigties.
PiemēriValmieras novada zemnieku satraukums nerimās, un nākošo svētdien uz baznīcu mudījās pat tādi slīmesti, kas bez lielas vajadzības dievnamu nemēdza apmeklēt.
Avoti: 5. sējums