mainība
mainība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mainīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mainīgums (1).
PiemēriPētījumus par evolūcijas un dzīvības procesu mehānismiem ievadīja ģenētika - mācība par organismu iedzimtību un mainību.
2.Vispārināta īpašība → mainīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mainīgums (2).
PiemēriMāksla ir dažāda, dažādi tās tecējumi laikmetu mainībā.
Avoti: 5. sējums