mainīgums
mainīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mainīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mainība (1).
PiemēriNokrišņu mainīgums.
- Nokrišņu mainīgums.
- Temperatūras mainīgums.
- Krasts paliek tas pats, arī jūra tā pati un tomēr allaž savādāka - atpeld mākonis, mazliet citādi krīt gaismas stars, un ūdens jau uztver to, jau atspulgo savā nenosakāmajā mainīgumā.
- Saule, migla, lietus, sniegs liek atmirdzēt jaunām krāsām vai notušē tās. Varbūt tieši mūžīgajā krāsu, skaņu un smaržu mainīgumā slēpjas vislielākā burvība?
2.Vispārināta īpašība → mainīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mainība (2).
Piemēri..sovhozam vairs nav jābēdājas ne par strādnieku trūkumu, ne lielu mainīgumu: kāds jau aiziet arī, taču tikpat atnāk no pilsētas pretī.
- ..sovhozam vairs nav jābēdājas ne par strādnieku trūkumu, ne lielu mainīgumu: kāds jau aiziet arī, taču tikpat atnāk no pilsētas pretī.
- ..istaba pielīst Pītersena roku radīto sidrabaino skaņu šaltīm. Mēs klausāmies noskaņu mainīgumā, pilnībā izjūtot estētisku baudu un prieku par pianista profesionālo virtuozitāti.
Avoti: 5. sējums