maisīties
maisīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.sar. Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū). Atkārtoti iet, parādīties (kur).
PiemēriJocīga izskatījās arī stūrmaņa Akermaņa gādība, lai jaunie matroži pārāk bieži nemaisītos Līvijas ceļā, kad viņa pastaigājās pa klāju.
- Jocīga izskatījās arī stūrmaņa Akermaņa gādība, lai jaunie matroži pārāk bieži nemaisītos Līvijas ceļā, kad viņa pastaigājās pa klāju.
- Kad saucējam kāds grūts vārds samisās, Annele, tuvumā maisīdamās, palīdzēja atminēt..
2.sar. Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu). Jaukties (4).
Piemēri..dārznieks tīkoja vienkārši pēc lielākas patstāvības, lai viņa darbā nemaisītos iekšā citi noteicēji.
- ..dārznieks tīkoja vienkārši pēc lielākas patstāvības, lai viņa darbā nemaisītos iekšā citi noteicēji.
- Kārlis: Valērijs redz visu,.. bet lieki ar savu gudrību nemaisās, ja bez viņa var iztikt.
- «Vai turēsi muti, puika! Ko maisies lielu cilvēku darīšanās!»
- .. visiem [krogā] pa vidu maisās mazs, sakaltis večuks..
Stabili vārdu savienojumiMaisīties pa vidu.
- Maisīties pa vidu — Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
2.1.Aktīvi iesaistīties (kur).
PiemēriŽandarmi Cepli beidzot arī palaida un piekodināja politikā nemaisīties.
- Žandarmi Cepli beidzot arī palaida un piekodināja politikā nemaisīties.
- Kas tev vairs ko maisīties lielajā dzīvē?
2.2.Saieties (ar kādu), nonākt saskarē (ar ko).
Piemēri«Kauns pār visu galvu!» viņš kliedza tai pakaļ.. «Kundze no labākajām aprindām un maisās ar visādiem priekšpilsētas salašņām!»
- «Kauns pār visu galvu!» viņš kliedza tai pakaļ.. «Kundze no labākajām aprindām un maisās ar visādiem priekšpilsētas salašņām!»
3.sar. Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
Piemēri..tik ilgi pa pagastu maisījies, [Mārtiņš] pazina saimniekus un mazos ļaudis..
- ..tik ilgi pa pagastu maisījies, [Mārtiņš] pazina saimniekus un mazos ļaudis..
3.1.Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
PiemēriDraugi daudzreiz zobodamies jautājuši, kāds velns mani dīda mūžīgi maisīties apkārt pa pasauli.
- Draugi daudzreiz zobodamies jautājuši, kāds velns mani dīda mūžīgi maisīties apkārt pa pasauli.
- Dubura drauga kuģis brauca zem svešas valsts karoga.. Daudzus gadus viņš bija maisījies pa Ķīnas jūru, gar Dienvidamerikas krastiem un Austrālijas salām.
3.2.Klaiņot, klīst.
Piemēri«Liela vajadzība kādam svētdienas laikā maisīties pa jūru.»
- «Liela vajadzība kādam svētdienas laikā maisīties pa jūru.»
- «Kur tad tu visu dienu maisījies, jaunā paaudze?».. - «Kolhozā.»
4.parasti 3. pers.; sar. Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
Piemēri..aiz noguruma kritiskais prāts nestrādāja pietiekoši spirgti un visvisādas fantāzijas kā pa sapņiem maisījās pa galvu.
- ..aiz noguruma kritiskais prāts nestrādāja pietiekoši spirgti un visvisādas fantāzijas kā pa sapņiem maisījās pa galvu.
- ..runājoties ar draugiem, Aina bija izklaidīga. Pa galvu maisījās visdažādākie minējumi.
Stabili vārdu savienojumiMaisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām.
- Maisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām — sar. Būt par traucēkli (kādam).
Avoti: 5. sējums