maktens
maktens -ais; s. -a, -ā
makten apst., sar.
1.Labs, lielisks.
Piemēri..viņš vēl gribēja no manis iztaisīt cilvēku... Jā, jā, viens neredzēti maktens audzinātājs.
- ..viņš vēl gribēja no manis iztaisīt cilvēku... Jā, jā, viens neredzēti maktens audzinātājs.
- Ļeļa:.. runātājs gan tu esi maktens!
2.Liels.
Piemēri«Krietni,» priecājas zvejnieki, apraudzīdami lašus. «Re, kāds maktens! Pāri piecpadsmit kilogramiem noteikti būs!»
- «Krietni,» priecājas zvejnieki, apraudzīdami lašus. «Re, kāds maktens! Pāri piecpadsmit kilogramiem noteikti būs!»
- Kalnarāja [makšķernieka] rokas drebēja, kad viņš saņēma resno zivi. «Būs savi pusotra kilogrami,» viņš nodomāja, «maktens ķēriens!»
3.apst. Ļoti.
Piemēri«Tā jaunkundzīte, kas sver [graudus] un pārbauda tos [mitruma] procentus, makten ātra - uzber uz svariņiem, bet tie gar sienu švīkājas.»
- «Tā jaunkundzīte, kas sver [graudus] un pārbauda tos [mitruma] procentus, makten ātra - uzber uz svariņiem, bet tie gar sienu švīkājas.»
- Vecais Jēkabs tur [fotogrāfijā] bija uzņemts makten švītīgs - ar panamas hūti galvā un spieķi pie rokas.
- Makten iesilušie bērinieki, braukdami uz kapsētu, ar saviem zābakiem un ragavu sliecēm bija izmērījuši visu kupenu un lielceļa grāvju dziļumu.
Avoti: 5. sējums