maktens
maktens -ais; s. -a, -ā
makten apst., sar.
1.Labs, lielisks.
Piemēri..viņš vēl gribēja no manis iztaisīt cilvēku... Jā, jā, viens neredzēti maktens audzinātājs.
2.Liels.
Piemēri«Krietni,» priecājas zvejnieki, apraudzīdami lašus. «Re, kāds maktens! Pāri piecpadsmit kilogramiem noteikti būs!»
3.apst. Ļoti.
Piemēri«Tā jaunkundzīte, kas sver [graudus] un pārbauda tos [mitruma] procentus, makten ātra - uzber uz svariņiem, bet tie gar sienu švīkājas.»
Avoti: 5. sējums