Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mantkārība
mantkārība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAcīs viņam iemirdzējās mantkārības uguntiņa. Tā vien šķita, ka viņš būtu ar mieru atpirkt visus akmeņus, jo nu bija izredzes labi nopelnīt.
Avoti: 5. sējums