mantnīca
mantnīca -as, s.
1.novec. Dārgumu glabātava.
Piemēri..kņaza mantnīcās esot svešotnes kausi no vistīrākā zelta un sudraba un košuma krūkas ar dziedošiem zelta putniem..
2.Vieta, telpa, kur kas tiek sakopots, krāts, glabāts.
PiemēriJurģi ieved mazgātavā, no turienes - aiztrepju kambarī. Ar audumu krāvumiem, tērpa gabaliem, cepurēm, apaviem, ar drānu tīnēm, klūgu groziem piegrēdotā mantnīcā.
3.mil. Telpa, celtne, kur glabājas (rotas, baterijas u. tml.) mantas.
Avoti: 5. sējums