melnēt
melnēt parasti 3. pers., meine, retāk meln, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt melnam vai ļoti tumšam (kādā procesā).
PiemēriMelnējošais kazāboliņš.
- Melnējošais kazāboliņš.
- Rudens lieti rada lielas grūtības labības un linu novākšanā - ražas novākšana ieilgst, graudi un šķiedras sāk melnēt un pūt.
- ..alksnāja malā meine neaizvesti zirņu zārdi..
- ..sniegs melnēja un kusa zem pelēkiem, vētras trauktiem padebešiem.
- ..Melnē tanku korpusi, kam krāsa lobās nost..
2.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
PiemēriTālumā melnē mežs.
- Tālumā melnē mežs.
- Tieši pretī laivas priekšgalam melnēja bāka..
- Tikai ugunskura vieta ar īsiem nodeguļiem melnēja piekrastes smiltīs.
- Plaukstas Artūram bija lielas.. Ap nagiem melnēja ādā ieaugusi eļļa.
3.Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu).
PiemēriLaukā melnē nakts.
- Laukā melnē nakts.
- Aiz loga kā jūra bez krasta, bez gala melnēja oktobra tumsa.
- Pulkstenis bija divpadsmit. Gandrīz visos logos jau melnēja tumsa..
Avoti: 5. sējums