Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
melnēt
melnēt parasti 3. pers., meine, retāk meln, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt melnam vai ļoti tumšam (kādā procesā).
PiemēriMelnējošais kazāboliņš.
2.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
PiemēriTālumā melnē mežs.
3.Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu).
PiemēriLaukā melnē nakts.
Avoti: 5. sējums