Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mežaine
mežaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Ar mežu apaugusi plaša zemiene. Ar mežu apaugusi vieta.
PiemēriMilzīgo mežaini, kas aizņēma Nemunas, Bugas un Pripetes ūdensšķirtni, dēvēja par gāršu. Tolaik šai vārdā sauca biezus, tumšus, grūti caurejamus mežu masīvus.
  • Milzīgo mežaini, kas aizņēma Nemunas, Bugas un Pripetes ūdensšķirtni, dēvēja par gāršu. Tolaik šai vārdā sauca biezus, tumšus, grūti caurejamus mežu masīvus.
  • Mežainēs bija klusums un tumsa, biezokņos klaiņoja bailes.
  • Pirmā druva šinī mežainē.
Avoti: 5. sējums