mežainis
mežainis -ņa, v.
1.mit. Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
Piemēri..sagādes pilnvaroto sastop ap trīsdesmit kalēja Ilariona saaicinātu sādžinieku... bārdaini vīžaiņi, mats matā mežaini, kādus rāda pasaku grāmatu bildēs.
- ..sagādes pilnvaroto sastop ap trīsdesmit kalēja Ilariona saaicinātu sādžinieku... bārdaini vīžaiņi, mats matā mežaini, kādus rāda pasaku grāmatu bildēs.
- sal. ..pastalām kājās, apaudzis matiem un bārdu kā mežainis..
2.Liels, plēsīgs meža dzīvnieks (parasti vilks, lācis).
PiemēriUz dzelzceļa sabraukti vilks ar lāci; abi mežaiņi uz sliedēm plūkušies.
- Uz dzelzceļa sabraukti vilks ar lāci; abi mežaiņi uz sliedēm plūkušies.
Avoti: 5. sējums