Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mežģījums
mežģījums -a, v.
1.Izmežģījums.
PiemēriVisbiežāk sastopamā deformācija ir iedzimtais gūžas mežģījums.
2.apv. Paveikta darbība, rezultāts → mežģīt3.
Avoti: 5. sējums