Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mežģīnes
mežģīnes -ņu, s.; tikai dsk.
Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
PiemēriTamborētas mežģīnes.
  • Tamborētas mežģīnes.
  • Sietas mežģīnes.
  • Šūtas mežģīnes.
  • Zīda mežģīnes.
  • Kaprona mežģīnes.
  • Mežģīņu blūze.
  • Mežģīņu apkaklīte.
  • Mežģīņu adata.
  • Viņa sēž.. spoguļa priekšā, mežģīnēm bagātīgi izrotātos apakšsvārkos..
  • Ja.. aktieris ir ģērbts rokoko kostīmā ar daudzām mežģīnēm, pats tērps prasa īpašu kustību veidu..
  • sal. Skatos spogulī. Zem acīm grumbiņas kā mežģīnes.
  • pārn. Caur vārtu metāla mežģīnēm redzamas platas kāpnes.
Avoti: 5. sējums