Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
miedzīgs
miedzīgs -ais; s. -a, -ā; reti
miedzīgi apst.
Miegains1.
PiemēriŠurp [uz rīta rosmi] lumpačo miedzīgākie un tūļīgākie, ar plaukstu acis berzēdami.
Avoti: 5. sējums