miermīlīgums
miermīlīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → miermīlīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Miermīlība (1).
PiemēriRakstura miermīlīgums.
2.Vispārināta īpašība → miermīlīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Miermīlība (2).
PiemēriPolitiskā kursa miermīlīgums.
Avoti: 5. sējums