Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
miesaskārīgs
miesaskārīgs -ais; s. -a, -ā; novec.
miesaskārīgi apst.
Tāds, kam piemīt miesaskārība.
PiemēriMiesaskārīgs cilvēks.
Avoti: 5. sējums