mirdzīgs
mirdzīgs -ais; s. -a, -ā
mirdzīgi apst.
Tāds, kas mirdz.
PiemēriMirdzīga spuldze.
- Mirdzīga spuldze.
- Mirdzīga gaisma.
- «..iekšā viņš [saspridzinātais akmens] ir tik laistīgs un mirdzīgs.»
- ..jumtu rasā, mirdzīgās lāsteku pilēs izkūp, izkūst ziemas svins un sals..
Avoti: 5. sējums