mirdzināt

mirdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju

1.trans. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).

Piemēri..sarkanas signālugunis mirdzinādama, mašīna nogriezās šosejā.

..sarkanas signālugunis mirdzinādama, mašīna nogriezās šosejā.
..man prātā jaukā egle, kas savos zaros.. mirdzināja spožas sveču liesmiņas.
..ēka mirdzināja spilgtas ugunis dzestrās nakts ainavas fonā.

1.1.Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.

Piemēri..veranda mirdzina stiklus.

..veranda mirdzina stiklus.

1.2.intrans. Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).

Piemēri..saule mirdzināja tik neciešami, ka bija jāaizver acis.

..saule mirdzināja tik neciešami, ka bija jāaizver acis.
Daugavgrīvas bāka. Vakarā tur mirdzina uguntiņa. Uzliesmo un nodziest, uzliesmo un atkal nodziest.

1.3.Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.

PiemēriIstabiņas logu mirdzina saule..

Istabiņas logu mirdzina saule..
..saule, pakāpusies virs jumtiem, mirdzināja [tirgus] paviljonu stiklus..

2.parasti 3. pers.; intrans.; pareti Smidzināt (par lietu). Mirgot (2).

PiemēriVakar bija mirdzinājis lietus, un āboliņš stāvēja sazaļojis, vieglu tvaiku apņemts.

Vakar bija mirdzinājis lietus, un āboliņš stāvēja sazaļojis, vieglu tvaiku apņemts.

2.1.trans.

Piemēri..Mazs lietutiņš mirdzina siltas lasās..

..Mazs lietutiņš mirdzina siltas lasās..

Avoti: 5. sējums