mirstīgs
mirstīgs -ais; s. -a, -ā
mirstīgi apst.
1.Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei (par cilvēkiem).
PiemēriVarbūt šepat, zem kājām, tai atmatas zemē slēpjas tādi brīnumi, kādus nevar pateikt neviens mirstīgs cilvēks?
Stabili vārdu savienojumiMirstīgās atliekas.
1.1.lietv. nozīmē: mirstīgais, -ā, v.; mirstīgā, -ās, s.; pārn. Vienkāršs, parasts cilvēks.
PiemēriLai arī zvejas vīri ir norūdījušies, viņu āda tomēr ir plāna.. kā jebkuram mirstīgajam.
Avoti: 5. sējums