mirstīgs
mirstīgs -ais; s. -a, -ā
mirstīgi apst.
1.Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei (par cilvēkiem).
PiemēriVarbūt šepat, zem kājām, tai atmatas zemē slēpjas tādi brīnumi, kādus nevar pateikt neviens mirstīgs cilvēks?
- Varbūt šepat, zem kājām, tai atmatas zemē slēpjas tādi brīnumi, kādus nevar pateikt neviens mirstīgs cilvēks?
- pārn. Bet naktī, kad mūžīgo zemi šķeļ dzimstošs un mirstīgs grauds, tu mosties un izbrīnā redzi: pulksteņi raud.
Stabili vārdu savienojumiMirstīgās atliekas.
- Mirstīgās atliekas idioma — Mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
1.1.lietv. nozīmē: mirstīgais, -ā, v.; mirstīgā, -ās, s.; pārn. Vienkāršs, parasts cilvēks.
PiemēriLai arī zvejas vīri ir norūdījušies, viņu āda tomēr ir plāna.. kā jebkuram mirstīgajam.
- Lai arī zvejas vīri ir norūdījušies, viņu āda tomēr ir plāna.. kā jebkuram mirstīgajam.
- Vasarā [izmeklētājs] brauca uz jūru peldēties un dauzīja pludmalē volejbolu kā vienkāršs mirstīgais.
- Modei, ko ieviesa [Anglijas] galms, pamazām sāka sekot arī vienkāršie mirstīgie.
Avoti: 5. sējums