miņa
miņa -as, s.
1.tikai vsk.; poēt. Atmiņa2.
Piemēri..Par savu tautu mūžu atdevi, -.. Simts mūžu dzīvosi tu tautas miņā.
- ..Par savu tautu mūžu atdevi, -.. Simts mūžu dzīvosi tu tautas miņā.
- No gaisa vērojot šo brīnumaino krastu, Nāk miņā senatne ar teiku neparastu..
- Pēc gadiem savā pusē nāku, Kur katra taka miņā mīt..
2.parasti dsk.; poēt. Atmiņas (3).
PiemēriSapņa veidā tagad rādās Manim [man] pirmās bērna miņas. Kad es pūlos atcerēties Viņus tālos saules gadus.
- Sapņa veidā tagad rādās Manim [man] pirmās bērna miņas. Kad es pūlos atcerēties Viņus tālos saules gadus.
- Man sirdī to dienu miņas Kā tāla dziesma vēl skan...
- ..Un, gadiem skrienot, senās miņas balē, Jau sapņi retāk aust, bet biežāk riet.
Stabili vārdu savienojumi(Nav) ne miņas. (Nav) ne ziņas, ne miņas. Izskriet no miņas (biežāk prāta). Pazust bez miņas.
- (Nav) ne miņas — 1. Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmeta nekas vairs nav zināms.2. Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
- (Nav) ne ziņas, ne miņas — Saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms.
- Izskriet no miņas (biežāk prāta)sar. — Aizmirsties.
- Pazust bez miņas — Pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
Avoti: 5. sējums