Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
moralitāte
moralitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → morāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..darbs cilvēku nošķir no dzīvnieka, paceļ viņu pāri dzīvniekam. Šis spriedums, protams, ietver sevī domu arī par cilvēka moralitāti, kuras dzīvniekam nav.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → morāls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 5. sējums