muciens
muciens -a, v.; sar.
Vienreizēja paveikta darbība → mukt1.
PiemēriTā bija ļoti jautra dziesmiņa, un parasti viņi [puikas] to dziedāja pēc brāzmaina muciena, nokļuvuši drošajā slēptuvē - uz maiznieka šķūņa jumta.
- Tā bija ļoti jautra dziesmiņa, un parasti viņi [puikas] to dziedāja pēc brāzmaina muciena, nokļuvuši drošajā slēptuvē - uz maiznieka šķūņa jumta.
- Tas bij labs muciens, nemaz vairs nevarēja atrast.
Avoti: 5. sējums