murdzīt
murdzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Murcīt.
PiemēriViņi visi mīlēja veco runci, katrs savu laiku bija to murdzījis, tinis drēbītēs, auklējis..
- Viņi visi mīlēja veco runci, katrs savu laiku bija to murdzījis, tinis drēbītēs, auklējis..
- Bērni mīl murdzīt.. mazus lopiņus.
- Par velti man būtu viņu murdzīt augšā.
Avoti: 5. sējums