Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mutīgs
mutīgs -ais; s. -a, -ā
mutīgi apst.; sar.
Runīgs, pļāpīgs.
PiemēriMarta bija paēdusi vakariņas un noklausījās mutīgās Annas nostāstā. Kad Anna beidza, tad viņa iebilda: «Proti gan tu stāstīt, tīri kā no grāmatas!»
Avoti: 5. sējums