muzicēt
muzicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot. Atskaņot skaņdarbu.
Piemēri«Klavieres esi iegādājies.. Muzicē?»
- «Klavieres esi iegādājies.. Muzicē?»
- Brāļi satikās arī Vīlandes ielā, kur daudz ko pārrunāja un kopā muzicēja. Emīlam patika Hermaņa tenors..
- Diriģents un orķestris muzicēja aizrautīgi, skaņdarbs raisījās nepiespiesti un viegli.
- pārn. Gaisā lidinājās novēlojušās bezdelīgas, bez mitas turpat pie kājām turpināja muzicēt sienāži..
Avoti: 5. sējums