Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
muļķs
muļķs -ais; s. -a, -ā; reti
Muļķīgs1.
Piemēri«Tu esi galīgs muļķis,» viņa pateica šim kārtīgajam jaunajam cilvēkam, un bez iemesla, jo nudien viņš nebija muļķāks par daudziem citiem..
Avoti: 5. sējums