mānīgs
mānīgs -ais; s. -a, -ā
mānīgi apst.
Tāds, kas māna, maldina. Tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
PiemēriMānīgs klusums.
- Mānīgs klusums.
- Mānīgs smaids.
- Cik mānīgs var būt tāds laiks! Pa logu likās, ka spodrs un silts kā vasarā. Spodrs jau ir, saule tā vien dzirkstī. Bet ko tas līdz, kad tas lielais vējš.
- Redzamas tikai ielu laternas. Cauri puteņu vērpetēm tās liekas bezgala tālu, un viņu gaisma ir mānīga kā malduguns.
- Gadu ritumā daudzi kuģi Roņu salas tuvumā gājuši bojā, jo jūra šeit viltīga. Ceļš starp sēkļiem un akmeņiem ir ļoti mānīgs.
Avoti: 5. sējums