mēnessgaisma
mēnessgaisma -as, s.; parasti vsk.
Mēness gaisma.
PiemēriBija spoža mēnesnīca. Mēnessgaisma laikam krita Žuburam taisni sejā, kā gan citādi Vilde būtu viņu pazinis.
- Bija spoža mēnesnīca. Mēnessgaisma laikam krita Žuburam taisni sejā, kā gan citādi Vilde būtu viņu pazinis.
- Bet, tikko atkal atspīdēja mēnessgaisma, varēja redzēt brigādes novietni kā apaļu nodzeltējušas zāles saliņu, no visām pusēm svaiga, melna aruma apņemtu.
- Pa diviem restotiem logiem līdz puskamerai krīt balta mēnessgaisma.
Avoti: 5. sējums